Mārtiņš Rītiņš – leģenda, kas veidojis Latvijas garšu
Mārtiņš Rītiņš bija tas, kurš veidoja Latvijas restorānu kultūru, mainīja priekšstatu par pavārmākslu, cēla godā vietējos produktus un pierādīja, ka maltīte patiesi var kļūt par valsts vizītkarti. Šodien, kad Latvijas restorāni saņem Michelin atzinību, ir vērts atcerēties cilvēkus, kuri tam sagatavoja augsni, jo Mārtiņa Rītiņa ieguldījums ir šī veiksmes stāsta nozīmīga daļa.
Ideja par Mārtiņa Rītiņa Izcilības balvu radās, lai godinātu viņa paveikto, saglabātu viņa profesionālo mantojumu un nodotu tālāk vērtības, kurām Mārtiņš palika uzticīgs visa mūža garumā.
Mārtiņš Rītiņš dzimis 1949. gada 19. oktobrī Alseidžeras (Alsager) bēgļu nometnē Češīras grāfistē Anglijā. Viņa vecāki, trimdas latvieši Hermīne Alma, dzimusi Bikšis, un Genriks Indriķis Rītiņš, audzināja četrus dēlus – Juri, Jāni, Andreju un pastarīti Mārtiņu. Bērnību un skolas gadus Mārtiņš pavadīja Korbijā, Anglijas dzelzsrūdas ieguves pilsētā. Ar virtuves darbiem viņš iepazinās jau koledžas laikā, strādājot par palīgu kādā Vorikšīras restorānā. 1967. gadā viņš sāka pavāra gaitas Korbijas viesnīcas “Strathclyde” restorānā.
1972. gadā Mārtiņš pārcēlās uz Kanādu. Viņa profesionālais ceļš vedis arī uz Jamaiku, Saūda Arābiju, Indiju, Taizemi un Honkongu. 1984. gadā Toronto viņš kļuva par uzņēmuma “Martins Catering Ltd” īpašnieku, un līdztekus darbam ēdināšanas nozarē Mārtiņš kopā ar domubiedriem rīkoja sestdienas zemnieku tirdziņus. Kā redzams, sadarbība ar produktu audzētājiem, kas vēlāk kļuva par būtisku viņa profesionālās filozofijas daļu, bija sākusies jau tolaik.
Latviju Mārtiņš pirmo reizi apmeklēja 1980. gadā ar Eiropas Latviešu apvienības atbalstu. Tolaik Latvija vēl bija Padomju Savienības sastāvā, bet nākamais nozīmīgais pavērsiens pienāca 1992. gadā, kad Kanādas un ASV filmēšanas grupa uzaicināja viņu nodrošināt ēdināšanu komandai, kas Latvijā uzņēma filmu. Mārtiņu arvien vairāk saistīja doma par savu ēdināšanas uzņēmumu Rīgā. Kādu laiku viņš centās apvienot darbu Kanādā un Latvijā, izveidojot izbraukumu ēdināšanas uzņēmumu “Mārtiņa mielasts”, bet 1993. gadā pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.
Mārtiņa Rītiņa devums Latvijas mūsdienu kulinārajā kultūrā nav nošķirams no restorāna “Vincents”. Tas vēra durvis 1994. gada 1. aprīlī, un Mārtiņš kļuva par tā direktoru un šefpavāru. “Vincents” deva viņam iespēju īstenot idejas, kas tolaik Latvijas restorānu vidē bija neierastas un drosmīgas, un līdz ar to Mārtiņa vadībā restorāns kļuva par vietu, kur tika celta kvalitātes latiņa, izkoptas jaunas profesionālās prasmes un gatavotas maltītes Latvijas valstij nozīmīgiem viesiem.
Vairāk nekā 23 gadu laikā “Vincentā” izauga pavāri, viesmīļi un vīnziņi, kuru darbs vēlāk tika novērtēts arī ārpus Latvijas. Pats Mārtiņš restorānā strādāja līdz 2017. gada jūnijam.
Plašāka sabiedrība Mārtiņu iepazina tieši televīzijā, kur viņš no 1995. līdz 2015. gadam vadīja raidījumu “Kas var būt labāks par šo?”, bet 2018. gadā kļuva par raidījuma “Tuč, tuč Rītiņš” vadītāju. Viņš ļāva skatītājiem ieskatīties pavārmākslas radošajā procesā un par ēdienu runāja ar aizrautību un humoru, liekot dažām frāzēm no raidījuma pat iesakņoties tautas folklorā. Tādā veidā Mārtiņš spēja ieinteresēt arī tos, kuri ikdienā notiekošajam virtuvē lielu uzmanību nekad nebija nepievērsuši.
Mārtiņš arī pavēra jaunu skatu uz zemnieku darbu un viņu vietu Latvijas gastronomijā. Viņš konsekventi atgādināja, ka ēdiena kvalitāte sākas ar produktu, bet produkts sākas ar cilvēku, kurš to audzē. Tāpēc Mārtiņš meklēja arvien jaunas saimniecības, sadarbojās ar zemniekiem un palīdzēja viņu produkcijai kļūt pazīstamai. Viņš atveda uz Latviju Slow Food kustības filozofiju un sekmēja vietējo zemnieku tirdziņu attīstību, jo cieņa pret produkta izcelsmi viņam nebija modes tendence – tā bija pārliecība, kas vadīja viņa darbu.
Mārtiņa kulinārā vīzija bijusi klātesoša daudzos Latvijai nozīmīgos brīžos. Viņš prata izmantot pavārmākslu kā diplomātijas valodu un ar maltīti radīt priekšstatu par Latviju. Mārtiņa un viņa komandas gatavotos ēdienus baudījuši imperatori, karaļnamu pārstāvji, prezidenti, diplomāti, mākslinieki un pasaulslavenas personības. Viņu vidū bijis Japānas imperators Akihito un imperatore Mičiko, Lielbritānijas karaliene Elizabete II un toreizējais Velsas princis, tagad karalis Čārlzs III, Nīderlandes karaliene Beatrikse, Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs un karaliene Silvija, Spānijas karalis Huans Karloss un karaliene Sofija.
Mārtiņa komanda gatavojusi maltītes arī ASV prezidentam Džordžam Bušam, Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, ASV valsts sekretārei Madlēnai Olbraitai un Eiropas Centrālās bankas prezidentei Kristīnei Lagardai. Viesu vidū bijuši Eltons Džons, Monserata Kabaljē, Mstislavs Rostropovičs, Maija Pļisecka, Mihails Barišņikovs, Useins Bolts un daudzi citi. Šo sarakstu varētu turpināt, tomēr svarīgākais nebija viesu tituli. Mārtiņš prata viņiem pastāstīt par Latviju valodā, kuru saprot visā pasaulē – ar garšu, izciliem produktiem un nevainojami sagatavotu maltīti. Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga viņu raksturojusi kā virtuves virtuozu un ēdiena mākslinieku reizē.
Pēc “Vincentā” nostrādātiem 23 gadiem Mārtiņš devās jaunu profesionālo izaicinājumu meklējumos. Tomēr saikne ar restorānu nebija zudusi, un 2020. gada rudenī viņš atgriezās “Vincenta” komandā ar jaunu ieceri, kļūstot par restorāna direktoru un līdzīpašnieku. Tomēr šis posms izrādījās īss. 2022. gada 11. februārī Mārtiņš Rītiņš aizgāja mūžībā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.
Šobrīd Mārtiņa ietekme turpinās Latvijas pavāru darbā, restorānu kultūrā, attieksmē pret vietējo produktu un cieņā pret cilvēkiem, kuri to audzē. Mārtiņš pārstāvēja Latviju ar kulinārās diplomātijas palīdzību un parādīja pasaulei, ka mūsu zemei ir sava unikālā garša. Viņš mudināja apzināties, ka latviešu kultūras kodā ir izsmalcināta estētika, kuru vērts izkopt un pilnveidot, un šo pārliecību turpina arī Mārtiņa Rītiņa Izcilības balva, godinot meistarību, profesionālo drosmi un spēju ar savu darbu nest Latvijas vārdu pasaulē.